Stāsta otra puse

LNB Atbalsta biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un žurnālisti Liegu Piešiņu 2019. gada februārī aizsāka literāru sarunu ciklu „Stāsta otra puse“. Sarunas ir par un ap grāmatām un to autoriem, vēsturiskām un sabiedrībā aktuālām tēmām, kas atspoguļotas literārajos darbos, atrodamas LNB krājuma bagātībā vai saistās ar rakstnieka personību. 

Sarunu cikla „Stāsta otra puse“ tikšanās notiek reizi mēnesī. Tās vada pieredzes bagāta kultūras žurnāliste, radio raidījuma vadītāja Liega Piešiņa. Pasākumi ir bez maksas, publiski pieejami un tajos var piedalīties ikviens interesents. Sarunu norises vieta ir LNB Draugu telpa LNB 1. stāvā. 

Literāro sarunu cikla mērķis ir atrast un pulcēt domubiedrus un bibliotēkas draugus, rosināt jēgpilni domāt un atklāt līdz šim nezināmo un nedzirdēto jeb katra stāsta „otru pusi“. Diskusijās un sarunās tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kas ir mūsu tautas „bagāža“ un kas esam mēs paši, kā uzņemam un izmantojam savai izaugsmei pagātni un vēstures notikumus, dzīves ievainojumus, literāros un mākslas darbus, līdzcilvēku dzīvesstāstus.

„Stāsta otra puse“ ir iespēja neformālā gaisotnē satikt radošas un iedvesmojošas personības Latvijā ar īpašiem dzīvesstāstiem, cilvēkus, kas piedzīvojuši īpašus vēsturiskus notikumus vai izmantojuši tos par iedvesmu un bāzi radošu un literāru darbu radīšanai.

Sarunu cikla sarunas:

Pirmā jeb februāra saruna "Neredzamais karš jeb maz zināmais par pretošanās kustību Latvijā" bija veltīta Latvijas nacionālo partizānu kustības jeb mežabrāļu un mežamāsu atspoguļojumam latviešu literatūrā. Sarunā piedalījās Vilis Seleckis, Sanita Reinsone un Māris Rungulis - grāmatu autori, kuri savos literārajos darbos iekļāvuši šo Latvijas vēstures posmu, un vēsturnieks un Rubeņu fonda vadītājs Andrejs Ķeizars. 

Otrā jeb marta saruna “Kad rakstot no svešinieka kļūsti par savējo”, kuras viesi bija Latvijā rakstoši un publicēti citu tautību autori, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, bet viņu literārie un radošie darbi top un tiek izdoti Latvijā: krievu rakstnieks, tulkotājs, publicists Roalds Dobrovenskis, britu rakstnieks un žurnālists Maiks Koljērs,  dzejniece, mūziķe un māksliniece Jeļena Glazova.

Trešā jeb maija saruna “Rakstnieks trimdā – pašizpausme vai latvietības saglabāšana” bija veltīta trimdas literatūrai: kas veicināja nepieciešamību rakstīt svešumā, kāda ir trimdas literatūras loma valodas, identitātes, atmiņas un latvietības saglabāšanā, kam rakstīja trimdas rakstnieks. Sarunas viesi - trimdas latviete, valodniece un dzejniece Lalita Muižniece, trimdas latvietis, filologs, rakstnieks un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs, literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe. 

Ceturtajā jeb jūnija sarunā “Paaudzes rakstniecībā – konflikts vai mijiedarbība?” dažādu laikposmu autori diskutēja par rakstnieku paaudžu atšķirībām, paaudžu attiecību atspoguļojumu literatūrā, pārmaiņām daiļliteratūras darbu tēmu izvēlē un aktualitātē. Sarunas centrālais jautājums: kas dominē paaudžu attiecībās - konflikts un noliegums vai pārmantojamība un mijiedarbība? Sarunas viesi: finanšu nozares speciālists un rakstnieks Toms Kreicbergs, rakstniece, dramaturģe un žurnāliste Monika Zīle, rakstniece un tulkotāja Baiba Zīle un apgāda „Zvaigzne ABC“ valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Uz piekto jeb augusta sarunu „Godīgas sarunas par vidi ar bērniem“ tika aicināti bērni un ģimenes, un tā bija veltīta aktuālajiem vides aizsardzības jautājumiem. Kopā ar viesiem: grāmatas “Plastmasas huligāni” autori Agnesi Vanagu, TV žurnālisti, Pasaules Dabas fonda un LNB simtgades vēstnesi Kristīni Garklāvu un Latvijas Dabas fonda padomes locekli, biškopi Andreju Briedi, bērni noskaidroja, ar kādām vides problēmām sastopamies šodien, ko mēs ikviens varam darīt, lai pasaule ap mums kļūtu tīrāka, sakoptāka, drošāka, labāka. Radošajā darbnīcā ar mākslinieci Līvu Ozolu tika apgleznoti auduma maisiņi.

Sestās jeb septembra sarunas „Literārā pastaiga pa Rīgu“ viesi bija radošas personības, kuru literārajos vai kino darbos Rīgai veltīta īpaša loma - režisore Anna Viduleja, rakstnieks un grāmatas “Svina garša” autors Māris Bērziņš, rakstniece un grāmatas “Maskačkas stāsts” autore Luīze Pastore. 

Septītā jeb oktobra saruna „Ainava 19. gadsimta Latvijas mākslā un dzīvē” vienlaikus bija arī kalendāra “V. Z. Štāfenhāgena Latvijas ainavas 2020” prezentācija. Pasākuma dalībniekiem LNB Letonikas un Baltijas centra lasītavas galvenā bibliogrāfe Aina Krieva demonstrēja bibliotēkas krājumā glabātos V. Z. Štāfenhāgena albumus, mākslas zinātnieks Valdis Villerušs iepazīstināja ar V. Z. Štāfenhāgena gravīru nozīmi Latvijas un Eiropas mākslā, savukārt Jānis Stepiņš, viens no grāmatas “Kārļu muiža. Laiki un likteņi” autoriem, stāstīja par saimnieciskās dzīves attīstību Latvijā muižu laikos

Astotā jeb novembra saruna „Saistoši un mūsdienīgi par nopietno“ notiks sadarbībā ar Jāņa Rozes apgādu. To vadīs Renāte Punka. Sarunas viesi - mākslas vēsturniece Aiga Dzalbe, filozofs Artis Svece, tulkotāja un redaktore Inga Karlsberga. Diskusijas centrā būs literārie darbi, kas pievēršas nopietnām, sarežģītām, smagām un eksistenciālām tēmām un uzrunā dažādas paaudzes.

Noslēdzošā jeb decembra saruna “Klusie līdzgaitnieki” būs veltīta rakstnieku un dzejnieku dzīvesbiedriem, kuriem bijusi nozīmīga loma un kuri bijuši nenovērtējams atbalsts rakstnieku radošajā darbībā. 

 

Sarunu cikls notiek ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

1
2
3
4
5
6
7
8
9

Mūsu draugi un sadarbības partneri