Par Gaismas pils arhitektūru un raksturu, aktuāliem darbiem un pabeigtību. Intervija ar LR Kultūras ministrijas ekspertu un LNBAB valdes locekli Jāni Dripi. Foto Jānis Dripe.
Dripes kungs, Gaismas pils vienlaikus gan ir gatava, gan vēl nē. Tādā nozīmē, ka tās durvis vēl nav atvērtas. Kā teiksiet Jūs? Vai Gaismas pils ir gatava?
Ēka ir gatava pilsētas tēla un simbola nozīmē. Nacionālajai bibliotēkai jau ir jaunās 21.gs. Rīgas simbola statuss. Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas salūts to krāšņi apliecināja – Nacionālas bibliotēkas ēka ierakstījās šajā gaismas spēlē ar savu īpašo „Gaismas pils” raksturu.
Arī no praktiskā būvniecības viedokļa lielā ēka ir pabeigta. Un labā kvalitātē. Tas, ka Ziedoņa vārdā nosauktā auditorija un restorāns būs nedaudz vēlāk, bija plānotās nesakritības ar pamatēkas būvdarbiem. Toties auditorijai būs citas un augstas akustiskās un interjera kvalitātes. To garantē arī Dānijas akustikas speciālistu iesaiste.
Kas šobrīd ir aktuālākās lietas un darbi Gaismas pilī? Jūsusprāt, kas bijiuši (vai vēl būs) lielākie izaicinājumi un sarežģītākais LNB projektā?
Ir trīs lietas jāizdara: A) Jānodod Nacionālās bibliotēkas ēka ekspluatācijā: B) LNB ļaudīm jāsāk apdzīvot, gudri un lietpratīgi lietot šī lielā un tehnoloģiski sarežģītā ēka; C) Jāpabeidz infrastruktūras objektu izbūve un labiekārtošanas darbi. Katrā no šīm sadaļām ir savas mazākas un lielākas problēmas.
Tā sauktais „Maximas” traģēdijas efekts ir nopietni jūtams saskaņošanas procesā. Ugunsdrošības prasības ir augstas, normatīvie akti ir divas reizes mainījušies kopš projekta saskaņošanas, bet tās prasības ir izpildāmas un piezīmes, kurām mediji piešķīruši īpašu statusu sastāda niecīgu procentu no kopējās ugunsdrošības sistēmas. Tā ir kvalitatīva un tehnoloģiski avansēta.
Vēl kāda nianse - objekts ir valsts, bet daudzas saskaņojošās institūcijas ir pilsētas. Valstī un pilsētā ir atšķirīgas politiskās vadības. Piemēram, Kultūras ministrijai un „Rīgas satiksmei” ir juridiski atšķirīgs redzējums par saskaņošanas lietām.
Celtniekiem arī nobeiguma periods nav vienkāršs jautājumos, kas skar inflācijas un deflācijas formulas piemērošanu un no naudas plūsmas viedokļa. Tik kompleksā un lielā objektā tas ir saprotami. Šobrīd visi ir nervozi par atsevišķu izstāžu termiņu pārbīdi vai aprīlī plānotu konferenču noturēšanas apdraudējumu, bet svarīgākais ir sākt lietot augsti kvalitatīvu un pilnībā pabeigtu objektu. Tie trīs vai četri mēneši vēstures vaigā dziļas grumbas neradīs.
Kas ir Jūsu, kā arhitekta, "mīļākā vieta" Gaismas pilī?
Bibliotēkas vainagojums man sniedz emocionālu gandarījumu – neslēpts konstruktīvais risinājums un skats uz Daugavas plūdumu nevar atstāt vienaldzīgu. Šeit arī būtu jāveido stāsts par Nacionālās bibliotēkas projekta ideju, šīs ēkas konkrēto projektu un citām Gunāra Birkerta projektētajām bibliotēkām.
Jūs esat ciešā saziņā ar Birkerta kungu. Ko šobrīd jūt un saka Meistars par Gaismas pili?
Gunāra Birkerta e-pastā sāk „birt” piedāvājumi publicēt LNB ēku profesionālajā presē. Viņš un mēs esam ieinteresēti rādīt pilnīgi gatavu ēku ar mēbelēm, grāmatām un lasītājiem – tātad pēc 29.augusta. Bet atsevišķi izņēmumi būs - britu kritiķis Herbert Wright būs klāt jau pēc dažām nedēļām. Materiāli par LNB būs arī ASV ekspozīcijā Venēcijas arhitektūras biennālē šī gada jūnijā. Birkerts ir trešo reizi pēdējos trīs gados nominēts Amerikas Arhitektūras institūta ( AIA) zelta medaļai. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tur ir sava loma. Meistars ir patiesi gandarīts, ka 25 gadu darbs ir paveikts un 29.augustā plāno būt uz ēkas atklāšanas svinībām.
Jūs turat roku uz Gaismas pils "pulsa" un esat aktīvi iesaistījies arī divos Biedrības projektos - izstādes rīkošanā un grāmatas izdošanā. Kādu redzat to rezultātu?
Gunārs Birkerts, Andris Vilks un Juris Visockis no „Jumavas” bija par Nacionālajai bibliotēkai veltītu grāmatu domājuši jau labi sen. Esmu gandarīts, ka viņi piedāvāja man šo darbu veikt. Tagad arī LNB Atbalsta biedrība aktīvi iesaistījusies šajā procesā. Biedrība gaumīgu grāmatas pieteikumu jau veica, publicējot bukletu par LNB jauno ēku šī gada 18.janvārī, saistībā ar Grāmatu ķēdes un Rīgas, kā Eiropas kultūras galvaspilsētas, atklāšanas pasākumiem. Mēs gribam izdot lielu, attēliem un skicēm bagātu, kā arī vizuāli baudāmu grāmatu. Aprīļa otrajā pusē plānoju braukt pie Birkerta uz Bostonu un dažas dienas strādāt pie šī projekta.
Savukārt izstāde „Latvijas mazās gaismas pilis” ir Biedrības un Dzintras Justas iniciatīvas projekts. Tāds vizuāli sociāls. Gribam akcentēt mazo pagastu un pilsētu bibliotēku tīkla (829 bibliotēkas) kā arī Gaismas tīkla un „Trešais tēva dēls” izglītojošo un informatīvo nozīmi. Arī saikni ar LNB. Un vizuāli parādīt labāko no šī kopuma.
Kāda ir Jūsu vīzija par Gaismas pili pēc 10 un 20 gadiem?
LNB spēks būs tās spējā mainīties līdzi tehnoloģiju un sabiedrības aktuālo vajadzību ritumam, saglabājot Latvijas drukātā materiāla muzeja funkciju un nopietnību. Ideāli būtu, ja pati Nacionālā bibliotēka būtu „jaunās izziņas modes” veidotāja.
