18. janvārī plkst. 12.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā atklās ceļojošo izstādi „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kas simboliski veidos tiltu starp Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadi un bibliotēku veidošanās vēsturi. Pasākumā klātesošos uzrunās LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone un LNB direktors Andris Vilks. Izstādes atklāšanā par savām privātajām bibliotēkām, kuras dāvātas LNB, aicināti stāstīt akadēmiķis Jānis Stradiņš un dzejnieks Knuts Skujenieks.
Izstādi un arī katalogu “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” veidojusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, to veltot Latvijas simtgadei. Izstādē atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir būtiska nozīme Latvijas tapšanā par valsti, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā iesaistītās personības. Ar atklāšanu LNB noslēdzas izstādes ceļojums pa Latviju gada garumā 12 pilsētās un novados, kuru bibliotēkas iekļautas izstādē.
LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone stāsta: “Izstāde atklāj interesantu saistību starp bibliotēku veidošanos un nācijas nobriešanu neatkarīgai valstij. 19. gadsimtā bibliotēkas kļuva par biedrošanās centriem ap latvietību. Visupirms bibliotēka ir sākusies ar kāda uzņēmīga cilvēka darbošanos, ar personību, kuras devums Latvijas vēsturē ir plašāks. Starp šādām personībām minami Baumaņu Kārlis, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Jānis Kārkliņš, Jānis Misiņš, Krišjānis Valdemārs un citi ievērojami latvieši. Šodien Latvijas sabiedrība ir sasniegusi tādu intelektuālo briedumu, ka izcilu personību vērtīgas privātās bibliotēkas dod jaunu pievienoto vērtību LNB krājumam un caur to atkal nonāk sabiedrības rīcībā”.
Tā kā LNB 2019. gadā svin savu simtgadi, šogad simboliski nozīmīgs ir stāsts par izcilu Latvijas personību devumu un ziedotāju atbalstu Nacionālās bibliotēkas krājuma veidošanā. Pirmais aicinājums ziedot grāmatas un iespieddarbus jaunajai LNB izskanēja jau 1920. gadā, neilgi pēc bibliotēkas dibināšanas. Grāmatu dāvinājumi notikuši visā bibliotēkas pastāvēšanas laikā un tiek saņemti joprojām. Lai iestātos par Gaismas pils ideju un vāktu ziedojumus bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai, 1998. gadā bibliotēkas draugi un sabiedrībā zināmi cilvēki dibināja LNB Atbalsta biedrību. Biedrība saņēmusi ziedojumus vairāk nekā 350 000 eiro apmērā LNB krājumam, kā arī neskaitāmus grāmatu dāvinājumus gan LNB, gan Latvijas publiskajām bibliotēkām. Sabiedrības veltījums bibliotēkai un nākamajām paaudzēm ir arī iespaidīgais un simboliskais Tautas grāmatu plaukts Gaismas pilī.
Uzsākot darbību jaunajā ēkā, LNB saņēmusi vairākas privātās grāmatu, iespieddarbu, mākslas darbu, retu izdevumu, mūzikas ierakstu un filmu kolekcijas, kas īpaši izstādītas bibliotēkā un pieejamas tās apmeklētājiem - arhitekta Gunāra Birkerta, diplomāta Kārļa Zariņa, dzejnieka Knuta Skujenieka, profesora, vācu literatūrzinātnieka Paula Rābes, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, grafiķa un grāmatu mākslinieka Valda Villeruša, kolekcionāra Pētera Betgera, mākslinieka Pētera Martinsona, teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa, reliģiju vēstures pētnieka Haralda Biezā, teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes, akadēmiķa Jāņa Stradiņa kolekcijas un personīgās bibliotēkas.
“Kāpēc privātiem dāvinājumiem ir īpaša vērtība, salīdzinot ar vienkāršu grāmatu iepirkumu, uzzināsiet, uzklausot akadēmiķa Jāņa Stradiņa un dzejnieka Knuta Skujeniekastāstus,” atklāj Karina Pētersone.
LNB Draugu telpā izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” būs skatāma no 18. janvāra līdz 18. februārim. Lai arī ceļojumu gada garumā izstāde noslēgusi, joprojām ir daudz bibliotēku, kultūras un izglītības iestāžu, kuras vēlētos izstādīt izstādi. Tādējādi arī 2019. gadā izstāde būs skatāma daudzviet Latvijā.
Izstādē ietverti stāsti par Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēku, Alūksnes novada Alsviķu bibliotēku, Beverīnas novada Mūrmuižas un Kauguru bibliotēkām, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Jūrmalas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku, Kuldīgas novada Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēku, Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku, Gulbenes novada Tirzas pagasta bibliotēku, Salacgrīvas novada bibliotēku, Ventspils bibliotēku.
Izstāde un katalogs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes un ziedotāju atbalstu, kā arī izstādē iesaistīto bibliotēku pašvaldību līdzfinansējumu.
Foto no izstādes, F64, Kaspars Krafts.
