LNB un LNB Atbalsta biedrība sarunu festivālā “Lampa” š.g. 5. un 6. jūlijā aicina apmeklēt telti “Bibliotopija”, kurā notiks sarunas par lasītprasmi un tās veicināšanu, bibliotēku kā būtisku kultūrtelpu Latvijas iedzīvotāju izglītības un socializēšanās veicināšanā, biedrībām un biedrošanās nozīmi mūsdienās, arhitektūras un dizaina lomu kultūrtelpā, grāmatu izdošanas un mežu apsaimniekošanas attiecībām, kā arī grāmatu dizaina un satura attīstību mākslīgā intelekta laikmetā.
Bibliotopija ir vieta, kur satiekas grāmatmīļi un grāmatu profesionāļi no dažādiem Latvijas reģioniem, bērni un viņu vecāki, studenti, seniori, grāmatu dizaineri, satura autori un interpreti, lieli un mazi lasītāji.
Bibliotopijā galvenā loma ir cilvēka attiecībām ar rakstīto, iespiesto un runāto vārdu. Bibliotopijā gaidīts ikviens – kā lasītājs, tā nelasītājs.
Bibliotopijas programmā astoņas diskusijas un divas radošās darbnīcas:
5. jūlijs, piektdiena
13.00-14.30 Saruna “Bibliotēka kā trešā vieta”
Urbānās socioloģijas pētnieks Rejs Oldenburgs grāmatā “The Great Good Place” (1991) ir rakstījis par neformālu publisku pulcēšanās vietu nozīmi – cik šīs vietas ir būtiskas kopienai un sabiedriskajai dzīvei, apgalvojot, ka kultūrvietas, arī bibliotēkas, un citas "trešās vietas" starp darbu/skolu un mājām ir demokrātijas un kopienas vitalitātes pamats. Bibliotēka – kā bāka nemiera laikos. “Bāka neskraida gar krastu, lai meklētu kādu, ko izglābt, bāka vienkārši stāv un spīd… “ (Anne Lamott “Almost Everything. Notes on Hope”, 2018). Bibliotēka var izglītot, iedvesmot, socializēt un reizē ļaut izpausties individualitātei. Bibliotēka kalpo savai kopienai, mūsdienu informācijas kakofonijas laikos rādot gaismu. Bibliotēka stiprina kopienas noturību. Vai Latvijas bibliotēku tīkls ir novērtēts kā kopienas resurss, kā šī “trešā vieta” dažādos dzīves posmos? Vai pašvaldības, plānojot pakalpojumus iedzīvotājiem, saredz bibliotēkas ne tikai kā kultūras un izglītības, bet arī kā sociālo resursu? Ko galu galā bibliotēka kā “trešā vieta” var savai kopienai piedāvāt?
Sarunu vada kultūras žurnāliste, Latvijas Televīzijas raidījumu “Kultūršoks” un “Kultūras ziņas” veidotāja Zane Brikmane.
Sarunā piedalās Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma, uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Rihards Augstkalns, Madonas novada Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats, 14. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja Aija Jankava un Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule.
15.00-16.30 Saruna “Izrādās – viņi lasa!”
Sarunā satiekas lasošā Z paaudze ar mileniāļiem, lai noskaidrotu, kādi ir mūsu stereotipi vienam par otru un kāda ir reālā aina. Vai lasīšanas paradumu maiņa ir dramatiska? Kāda ir fanu literatūras ietekme uz tiem? Vai tiesa, ka mūsdienu jaunietim Blaumanis angļu valodā “lasās” vieglāk un organiskāk nekā latviešu valodā? Vai lasīt ir stilīgi? Un vai tas bija stilīgi 1990. gados? Vai jaunībā jālasa Veidenbaums, “Uliss” vai komiksi? Ko izvēlamies šodien – drukātās vai elektroniskās grāmatas? Nākot uz sarunu, apdomā, kāda ir vai bija tava lasāmviela 13 līdz 25 gadu vecumā.
Sarunu vada LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.
Sarunā piedalās studente, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas praktikante Līva Pūka, pētniece Ilze Jankovska, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas absolventi Markuss Rainers Kincs un Laura Trautmane, bērnu grāmatu rakstniece Luīze Pastore.
17.00-18.30 Diskusija “Vai grāmatas apdraud mežus?”
Vai grāmatu izdošana apdraud mežus un kaitē videi? Vai tas ir mīts, ka e-grāmatas ir videi draudzīgākas? Kā vienlaikus rūpēties par vidi, kultūru un ekonomiku? Diskusijā atbildes meklēs vides aktīvisti, izdevēji, uzņēmēji un mežsaimnieki. Vai viņiem izdosies atrast kopsaucēju?
Diskusiju vada Latvijas televīzijas ziņu raidījumu vadītāja Ilze Dobele.
Diskusijā piedalās AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, ornitologs un rakstnieks Viesturs Ķerus, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere, “Liels un mazs” līdzīpašniece un direktore Alīse Nīgale un AS "Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
17.00-19.00 Darbnīca “Stāstu stāsts” ar rakstnieci Luīzi Pastori
Darbnīcā ģimenes ar bērniem (4–10 g. v.) aicinātas radīt savus stāstus ar rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratores Anetes Bajāres-Babčukas veidotās puzles “Stāstu stāsts” palīdzību.
Sekojot Luīzes Pastores dotajam uzdevumam, dalībnieki varēs atrisināt kalambūru par puzles ilustrācijās redzamajām Latvijas kultūras kanona vērtībām, kā arī radīt sava piedzīvojumu stāsta neskaitāmas versijas. “Stāstu stāsts” ir lielisks materiāls, kas veicina valodas attīstību un radošo domāšanu.
Latvijas kultūras kanona spēli bērniem “Stāstu stāsts” izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
19.00-20.30 Saruna “Kad grāmatas lasīs lasītāju?”
Mākslīgā intelekta (MI) rīki ienāk arī grāmatniecībā. Vai iespējama grāmatas autora un dizainera koprade ar MI? Kā atrast līdzsvaru starp sadarbību un konkurenci? Vai cilvēka radošums ir izsmelts? Cik ļoti grāmatas tapšanā drīkstam paļauties uz MI asistentiem un kas notiek ar autorības jautājumu? Diskusijā par mākslīgā intelekta spožumu un postu piedalīsies rakstnieki, dizaineri, dizaina pētnieki un lasītāji. Interaktīvajā daļā kopā lūkosimies nākotnes scenāriju spekulācijās un sacentīsimies radošumā ar MI.
Sarunu vada profesore un dizaina pētniece TU Dublin School of Art and Design (Īrija) Dr.art. Aija Freimane
Sarunā piedalās grāmatu, grafikas un produktu dizainers Klāvs Priedītis, rakstniece Baiba Zīle un iespieddarbu un reklāmas grafikas dizainers Ivs Zenne.
6. jūlijs, sestdiena
11.00-12.30 Saruna par lasītprasmi “Starts vai restarts?”
Latvijas bērnu lasītprasme ir kritiski zema. Ko darīt, lai nākamās paaudzes lasītu? Lasīšana nav tikai laika pavadīšana, tā ir pamatā zināšanām, izglītībai, sasniegumiem un dzīves kvalitātei. Tas ir arī veids, kā pastāvēt mazai tautai, tās valodai un kultūrai. Lasīšanas veicināšana ir ģimeņu, skolotāju, bibliotēku, rakstnieku, politikas veidotāju un visas sabiedrības kopdarbs.
Sarunu vada TV un radio personība Gustavs Terzens.
Sarunā piedalās LNB Bērnu literatūras centra izveidotāja un vadītāja Silvija Tretjakova, Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, filozofs, LU profesors Raivis Bičevskis, LNB Atbalsta biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Kitajeva un Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
13.00-14.30 Saruna “Dizains ir plāksteris?”
Saruna par arhitektūras, dizaina un satura attiecībām. Dizaina ietekme uz kultūrtelpu tēlu, apmeklējumu un apmeklētājiem. Kāda nozīme ir dizainam mūsdienu cilvēka dzīvē un domāšanā? Dizains un arhitektūra iespaido saturu vai otrādi?
Sarunu vada arhitekts, Dr.h.c.arch. Jānis Dripe.
Sarunā piedalās Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone, Gulbenes novada bibliotēkas direktoreSabīne Jefimova, arhitekts un uzņēmējs Matijs Babris, zīmolu dizaina studijas “Asketic” līdzdibinātājs un vadošais dizainers Miķelis Baštiks.
15.00-16.30 Saruna par biedrošanos “Kur problēma, tur biedrība”
Sarunāsimies par biedrošanās nozīmi mūsdienās un pagātnē. Savulaik biedrībām bija neatsverama loma nācijas un valsts veidošanās procesos. Kas biedrības vieno šodien – problēmas vai iespējas? Kāpēc biedroties? Kādas problēmas risina biedrības un ar kādām grūtībām saskaras pašas?
Sarunu vada radošā direktore Una Rozenbauma.
Sarunā piedalās konstitucionālo tiesību juriste Dita Plepa, arhitekte Marta Kotello, RLB domniece, LNB Atbalsta biedrības direktore, Karina Pētersone un biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks.
17.00-18.30 Saruna “Nācijas stūrakmeņi”
Saruna par nācijas vērtībām. Kas ir nācijas stūrakmeņi? Kas virza nācijas apziņu un attīstību? Kā kultūras vērtības, valoda, tradīcijas, vēsture veido nācijas identitāti? Kā nācijas vērtības saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm? Vai spējam radīt jaunus stūrakmeņus?
Sarunu vada LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.
Sarunā piedalās režisore Laura Groza, Latvijas Valsts prezidents (2019–2023) Egils Levits, Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatore Sanita Osipova, rakstniece, publiciste Marina Kosteņecka, vēsturnieks Gustavs Strenga un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks
12.00–14.00 un 15.00–17.00 Darbnīca “Rokas tipogrāfija”
Iespiedpreses izgudrošana pirms vairāk nekā 500 gadiem iegrieza informācijas apriti pavisam jaunos ātrumos. “Bibliotopijas” rokas tipogrāfijā mēs apstājamies, lai mierīgā garā darbotos ar esošo mantojumu. Izbraukuma tipogrāfija aicina izmēģināt augstspieduma grafikas tehniku, neizmantojot iespiedpresi, bet tikai savu roku spēku, no 20. gadsimta tipogrāfijām mantotas iespiedformas un papīra atgriezumus. Pēc darbnīcas aiznesīsi mājās grafikas darbu, kas kalpos kā atgādinājums par LAMPĀ paša rokām paveikto.
Darbnīcu vada Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģes Diāna Lielmane un Dace Pūka.
Ar programmu, diskusiju aprakstiem un dalībniekiem var iepazīties Sarunu festivāla “Lampa” mājaslapā www.festivalslampa.lv.
Diskusiju un sarunu tiešraides būs skatāmas LNB un LNB Atbalsta biedrības sociālā tīkla Facebook kontos, LNB mājaslapā www.lnb.lv un sarunu festivāla “Lampa” mājaslapā www.festivalslampa.lv.
Telts “Bibliotopija” top ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas atbalstu projekta “Drukas un mediju sadarbības tīkls” (Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/001) ietvaros un ir daļa no notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500”, kas top ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Rīkotāji – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Bibliotekāru biedrību.
