Attēlā - Fasāde pret Daugavu ir lakoniska savā telpiskajā izteiksmē, izteiksmīga siluetā un dažādos gaismas režīmos. Foto autors - Jānis Dripe.
Jāni, Jums gan kā Atbalsta biedrības, gan Kultūras ministrijas pārstāvim vaicājam, kas šobrīd ir aktuālākais Nacionālās bibliotēkas projektā? Ir informācija par izmaiņām termiņos un izmaksās?
Projekts ir sarežģīts un resursu ietilpīgs ne tikai Latvijas un Baltijas mērogā, bet visas Ziemeļeiropas kontekstā. Un pēckrīzes periodā nav jābrīnās, ka termiņi un izmaksas tiek nedaudz koriģētas. Atbilstoši KM sagatavotajiem grozījumiem Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā, paredzēts, ka projekts visās tā sadaļās īstenojams līdz 2013. gada 31. decembrim. Darbu grafiks sagatavots sadarbībā ar projektā iesaistītajām institūcijām – būvdarbu veicējiem, autoruzraudzības, būvuzraudzības grupām un LNB.
Kad tiks pabeigta būvniecība?
Ēkas būvdarbi uzsākti 2008. gadā. To gaitu ietekmēja krīze un 2009. un 2010.gada budžeta samazinājums. Nepietiekamā finansējuma dēļ 2009. gada vidū tika palēnināts darbu temps, tika apturēti ēkas fasādes uzstādīšanas darbi un netika atļauta apakšuzņēmuma līgumu slēgšana par iekšējiem inženiertehniskajiem un apdares darbiem. Tika apturēta arī jumta būvniecības procesa virzība. Projekta īstenošanai pieejamais finansējums tika pārcelts uz 2012., 2013. gadu. Likums paredzēja, ka visi būvdarbi jāpabeidz līdz šī gada 18. novembrim. Tas vairs nav reāli un nopietni, ņemot vērā augšminēto. Atbilstoši aktualizētajam un papildinātajam projekta īstenošanas grafikam, pamatbūvniecības apjoms tiešām tiks pabeigts līdz 2012. gada novembrim. Darbi turpināsies pie interjera izveides iekārtu montāžas un infrastruktūras izbūves. Savukārt projekta pilna realizācija un LNB darbības uzsākšana jaunajā ēkā plānota 2013. gada nogalē. Tas nozīmē, ka būs pabeigta arī infrastruktūras objektu 1.kārtas celtniecība, bibliotēkas krājuma pārvietošana un iekārtošana jaunajās lasītavās. Jaunuzceltie objekti būs nodoti ekspluatācijā. Pēc LNB aprēķiniem pilns pārcelšanās process vien aizņems 7 līdz 9 mēnešus. Tas nozīmē, ka jau 2013. gada maijā ir jāsāk krājuma pārvietošana. Paralēlo darbu koordinācija nebūs vienkārša. Bet no 2014. gada 1.janvāra Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta – tas ir vienojošs un mobilizējošs datums ar pamatīgu atbildības devu! Un Nacionālajai bibliotēkai būs svarīga loma Rīgas kultūras dzīvē šajā gadā. Ar atvērtību pakalpojumu un fiziskā laika izteiksmē, ar piedāvājumu daudzveidību – izziņas funkcija, izstādes, kongresi, konferences, koncerti, ēkas apskate, specializēti veikali, restorāns, interneta kafejnīca . . . Atbalstīta nepieciešamība ēkas būvdarbu pabeigšanu sadalīt stadijās, kuru laikā notiek pakāpeniska telpu nodošana bibliotēkai mēbeļu un aprīkojuma izvietošanai. Ir izstrādātas precīzas stāvu plānu shēmas, paredzot zonas ar konkrētiem pabeigšanas termiņiem un paralēlo darbu veikšanas iespējām, arī pakāpenisku bibliotēkas darbības uzsākšanu jaunajā ēkā.
Tātad LNB savu darbību pilnvērtīgi uzsāks un durvis apmeklētājiem vērs...
... 2013./2014. gadu mijā. Jau minēju, ka Nacionālajai bibliotēkai pilnvērtīgi jādarbojas Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu laikā. Bet tūdaļ seko vēl viens izaicinājums un iespēja reizē - 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija pirmo reizi kļūs par ES prezidējošo valsti. Un Nacionālā bibliotēka būs visu prezidentūras galveno pasākumu norises vieta. Latvija lauzīs stereotipu, ka ES prezidentūras lielās sanāksmes tiek parasti rīkotas racionālās sporta vai izstāžu būvēs pilsētas nomalēs. Latvija piedāvās izcilu kultūras ēku pašā pilsētas centrā. Un valstu vadītāji pie 129 m garā sanāksmju galda vēros Daugavas plūdumu un Vecrīgas filigrāno siluetu. Kā mainīsies projekta kopējās izmaksas? Finanšu līdzekļi projekta īstenošanai 2012. gadam ir pietiekami, taču papildu līdzekļi ir jāplāno 2013. gada budžetā – 9,4 miljonu latu apmērā. Es vēlos īpaši uzsvērt, ka te nav runa par būvniecības izmaksu pieaugumu. Tie pamatā ir iekārtu un aprīkojuma iepirkumi, kuru budžetu krīzes laikā samazināja, bet kvalitatīvas lietas maksā tik, cik tās maksā. Un tā ir infrastruktūras izbūve, kas krīzes ietekmē tika trīs reizes pārprojektēta. Un infrastruktūrai tā ir tikai 1.kārta. Ja vēlamies loģisku visu infrastruktūras izbūvi līdz 2015. gada ES prezidentūrai, tad jāplāno vēl 23 miljoni latu šiem darbiem. Precīzāk papildu finansējums veidojas šādi: infrastruktūras objektu 1. kārtas būvdarbiem - 3 miljoni, kā arī mēbeļu un aprīkojuma izmaksām - 4,8 miljoni. Tāpat, ņemot vērā 2014. un 2015. gada pasākumus, projekta sastāvā ir iekļauti ēdināšanas zonas izbūves un lielās konferenču zāles akustikas kvalitātes uzlabošanas pasākumi – attiecīgi izmaksu pieaugums 1,3 miljoni.
Pati būvniecība valstij pēdējos divos gados ir izmaksājusi mazāk, nekā bija plānots, jo LNB ēkas būvdarbu līgumā noteikts, ka izpildīto būvdarbu izmaksas tiek koriģētas reizi ceturksnī atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem būvniecības izmaksu indeksiem. Līgumā piemērotie būvniecības izmaksu indeksi 2011. gadā attiecībā pret bāzes periodu kopumā ir bijuši negatīvi, tāpēc indeksācijas rezultātā no būvdarbu sākuma līdz 2011. gada beigām izmaksu samazinājums ir 9,2% no kopējās izpildīto darbu vērtības.
Turpmākajā periodā izmaksas var tikt precizētas atbilstoši plānoto iepirkumu faktiskajiem rezultātiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņām.
Jāni, zinām, ka bieži viesojaties būvlaukumā un Jūsu acu priekšā top bibliotēka. Kā Gunāra Birkerta ideja realizējas dzīvē?
Domāju, ka varam būt liecinieki patiesi lielam notikumam Latvijas kultūras vēsturē un Rīgas pilsēttelpā. Ēka ir liela meistara radīta zīme. Jo gatavāku ēku redzam, jo pārliecinošāk tā izskatās. Parādās lielo profesionālo mediju interese. Nacionālā bibliotēka noteikti būs arhitūrisma galamērķis un Gunārs Birkerts savā solīdajā vecumā var būt patiesi gandarīts par savas bagātās arhitekta karjeras šādu vainagojumu. Tā ir vislabākā iespējamā meistara atgriešanās Rīgā.
Kā ēka iedzīvojas Daugavas kreisā krasta apbūvē?
Silueta izteiksmības dēļ Nacionālā bibliotēka ir ēka – soliste. To nosaka arī saturs. Un labi partneri ir RBSSKALS biroju ēka, Swedbank augstbūve. Daugavas kreisais krasts pamazām kļūst par Rīgas vēsturiskā centra papildinājumu – tādu lomu šai Rīgas daļai pilsētplānotāji paredzēja jau 20. gadsimta sākumā. RTU komplekss Ķīpsalā un plānotā LU Dabas zinātņu fakultāte būs izcili Nacionālās bibliotēkas saturiskie partneri.
Bibliotēka ir Pārdaugavas lielā kultūras iespēja.
Kādu Jūs redzat Biedrības lomu pēc bibliotēkas pārcelšanās jaunajā ēkā?
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības pienākumi nebeigsies ar ēkas uzcelšanu – tās atvērtība, funkcionalitāte un profesionāla kalpošanas perfekcija arvien būs Biedrības visu biedru rūpe un lepnums.
Sarunā piedalījās Olita Pričina-Voitika, Sanita Kitajeva un Jānis Dripe,
2012. gada 15. jūnijā, Rīgā
